"Negribēju tuvākajiem izrādīt, ka esmu vājš." Lai gan Mareks redzi zaudēja pakāpeniski un gatavojās jaunai dzīvei, tas bija sāpīgi.  Kļuva vienaldzīgs pret sevi un vairākkārt mēģināja no dzīves aiziet: "Man negribējās vairs neko." Podkāstā "Uz redzi!" Mareks stāsta, kā ticis tam pāri. Marekam ir 44 gadi, pilnīgi neredzīgs viņš ir vairāk nekā desmit gadus. Pirmie pieci gadi bijuši smagi, zaudējis arī darbu – kokrūpniecībā, kur strādājis, darbu turpināt vairs nebija iespējams. No tuviniekiem savas emocijas mēģināja slēpt – ja jāraud, tad vienatnē. Mareks uzdevis sev jautājumu: "Ko es, neredzīgs būdams, varu dzīvē sasniegt?" Tolaik izjukusi arī laulība. Mareks pārcēlies uz dzīvi Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas ciematā, nu ir "izmācījies par neredzīgo" un saka, ka kļuvis "laimīgs, priecīgs, dzīvespriecīgs!"  Podkāstu vada un klausītāju jautājumus Marekam uzdod Ieva Kampāne un Reinis Darkēvics. Šī ir podkāsta noslēdzošā epizode, iesaki "Uz redzi!" arī citiem!