Grūti atrast otru tik skaistu mēnesi Latvijas dabā un dārzos kā maiju - lielā ziedēšana pilnā sparā, šogad strauji, agri un vienlaicīgi. Laika apstākļi ļauj sajust to, cik jauka ir atpūta dārzā. Bet par dārza darbiem arī neaizmirsīsim. Kā saglabāt dārzu krāšņu arī turpmākajos siltajos mēnešos un kādi dārza darbi šomēnes veicami dobēs un siltumnīcās, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Skaistajā ziedēšanas laikā ir arī daudz darbu dārzā, jo ir jāgriež dzinumi, "jākaro" ar kukaiņiem, jo, piemēram, laputis nesnauž un ir jau manītas uz rozēm un arī augļu krūmiem. Ja nav daudz augļu krūmu, var nolauzt dzinumus vai miglot ar zaļajām ziepēm vai kādu citu preparātu.

Miegs ir nepieciešams mums visiem, tomēr ne vienmēr cilvēki var teikt, ka guļ labi un ka miegs sniedz atspirdzinājumu. Par ko var liecināt miega kvalitātes izmaiņas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa un otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.

Līdz ar siltā laika atnākšanu, vairāk sākam uzturēties ārā.  Lai nepakļautu sevi veselības riskiem, ir jāparūpējas ne tikai par ādas, bet arī acu drošību. Par veidiem, kā pasargāt acis vasaras laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un 2023. gada optometriste Zanda Ruskule. Vai vasarā, kad saules ir vairāk, acis pasargāt palīdzēs saules brilles? Anda Balgalve atzīst, ka viedokļi ir dažādi un nav vienas pareizās atbildes.  "Mans viedoklis atšķiras no daudzu citu kolēģu viedokļa. Man, šķiet, ka Latvijā galvenā  problēma ir tāda, ka saules ir vienmēr par maz, nevis par daudz. Tad vēl no tās pēkšņi sargāties? Ja ir veselas acis, uzskatu, ka viņa ir jābauda, nevis jāslēpjas," norāda Anda Balgalve.

IT nozares eksperti uzskata, ka pienācis laiks, kad ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu nepieciešamas pamatzināšanas, kā lietot mākslīgo intelektu. Kāpēc ir tāda pārliecība, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa, „Itero” tehnoloģiju speciālists, raksta portālā „zparks.lv” Reinis Zitmanis, Kultūras informācijas sistēmu centra projekta vadītāja asistente Ilma Elsberga un "Crayon Latvia" pārstāvis Agris Ivbulis. "Mākslīgais intelekts pēc būtības nav nekās jauns, ražošanā to izmanto jau desmitiem gadu. Mūsdienās katram ir iespēja, kam ir interneta pieslēgums, sākt viņu reāli pielietot savā ikdienas dzīvē. Dinamika un attīstība bijusi tik strauja, ka esam tikai pašā ceļa sākumā," uzskata Agris Ivbulis. Viņam piekrīt arī Reinis Zitmanis. "Mākslīgais intelekts strādā ar visu zināšanu apjomu, kas viņam ir iedots, un spēj no tā mums kaut ko noderīgu izlobīt. Varētu piekrist, ka tas ir laika jautājums un tas notiks biedējoši strauji. Tikai pagājušajā gadā mums visiem rokās iedeva "chatGPT", un visas "elles durvis ir vaļā". Tagad tā ir norma, un tas bija pagājušajā gadā. Šogad ir tas un šis. Kas būs nākamgad? Un aiznākamgad varbūt būs kaut kas, ko varam saukt par intelektu," norāda Reinis Zitmanis. Progresija būs vēl straujāka nekā šobrīd, jo uz to strādā visa industrija. Signe Bāliņa piekrīt, ka mākslīgais intelekts un virtuālais asistents var palīdzēt cilvēkiem, kuriem pietrūkst komunikācijas iespēju ar citiem. "Jā, tehnoloģijas var veicināt sociālo iekļaušanu. Otra tendence ir, ja tu nezini tās tehnoloģijas, plaisa starp cilvēkiem, kas tās tehnoloģijas, kas tās izmanto un neizmanto, kļūst arvien lielāka. Tā ir otra puse. Jā, tev tehnoloģijas var palīdzēt, tu vari uzzināt informāciju, tu vari sarunāties... Ja tu nezini to visu, tava atstumtība..., iekļaušana aiziet pretējā virzienā," analizē Signe Bāliņa. Signe Bāliņa informē, ka no 13. līdz 18. maijam norisinās informatīvi izglītojošā kampaņq “Digitālā nedēļa 2024”, kas sniegs iespēju gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes. Pasākumi notiek visā Latvijā, ar programmu var iepazīties internetā. Signe Bāliņa aicina apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Reinis Zitmanis atzīst, ka darba devēji visai drīz prasīs intervijās cilvēkiem, kādas viņiem ir prasmes darbā ar mākslīgo intelektu.

Arvien biežāk veikalu plauktos mēs redzēsim pārtikas produktus, kas gatavoti no kaltētiem sienāžiem, aļģēm un citām mums neierastām ēdiena sastāvdaļām. Zivju zirņi, vegantatu, faba, griksi, nutriboom. Pirmoreiz dzirdat šādus vārdus vai salikumus? Tā ir tikai neliela daļa no inovatīvajiem pārtikas produktiem, ko ražo Latvijā.. Kas ir inovatīvā pārtika - objektīva nepieciešamība vai modes kliedziens, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Tehnoloģiskais centra projektu vadītāja Dzintra Švarcbaha, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes zinātniece, "Food HUB" vadītāja Ilze Laukalēja-Broka un "Rimi Baltic Agile" pārmaiņu un inovāciju vadītājs Andris Vedigs. Dzintra Švarcbaha norāda, ka uz jēdzienu inovatīvs var dažādi paraudzīties. "Mums ir inovatīvi ir kukaiņu maize, bet pajautājiet cilvēkiem Ķīnā vai Taizemē, viņi tādu ēd visu laiku un neuzskata, ka tas ir kaut inovatīvs. Vai bio noārdāmie trauki pie mums ir inovatīvi, bet cilvēki mazāk turīgās valstīs ir spiesti ēst no palmu lapām," skaidro Dzintra Švarcbaha. "Aug gan pieprasījums, gan piedāvājums pēc vegāniem un veģetāriem produktiem. Reizēm ir mīnuss - produkts ir dārgs un cilvēki ne vienmēr to var pirkt regulāri, otrs - cik dārgi izmaksā ražotājiem un no ražošanas viedokļa. Lai saražotu veselīgo produktu CO2 nospiedums ir ārkārtīgi liels. Cilvēks, kurš domā, ka ka ēd veselīgi, viņš nemaz tik veselīgi neēd. Varbūt planētai veselīgāk būtu, ja viņš tomēr ēstu vietējās izejvielas," atzīst Dzintra Švarcbaha. Inovatīvs - tas nozīmē, kas nav ierasts un ir jauns. Ilze Laukalēja-Broka piebilst, ka inovācija var būt arī klasisku tradicionālu ēdienu citāda pasniegšana. Piemēram, maina detaļu un tas būs inovatīvs produkts. Var ražot sieru un domāt, kā samazināt atlikumus un uzlabot tehnoloģisko procesu.  ASV skābēti kāposti liekas brīnums un kāpēc tas vajadzīgs. Viņa dalās pieredzē, ka Amerikā, ja liek skābētus produktus ēst, tas ir kā mums liek kukaiņus ēst. Atkarīgs, kur esam un kā uztveram produktus.   Andris Vedigs uzskata, ka jau tagad veikalu plauktos daudz inovatīvu produktu.  

Eksotiskas čūskas, bruņurupuči, pat ķenguri, kuriem dabiskā vide otrpus zemeslodei - šādi dzīvnieki ik pa laikam nonāk Latvijā. Kādus dzīvnieku noteikti nevajag turēt mājās un kāpēc, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Rihards Miķelsons un Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Dzīvnieku aizsardzības likumā ir pietiekami precīzi aprakstīts, kuras radības drīkst turēt mājās un kuras nē. Tomēr arī tad, ja dzīvnieku ir atļauts turēt, ir gadījumi, kad labāk savu vēlmi par mīļdzīvnieku izvēlēties pitonu ir jāslāpē jau pašā sākumā. Kāpēc? "Cilvēki ir palikuši prātīgāki, bet reizēm ir neprātīgi, kas rezultējas ar to, ka Rīgas Zooloģiskajā dārzā ir jauni iemītnieki," bilst Māris Lielkalns. Piemēram, baltais pitons vai jenots, kā arī melnais leopards. "Ja dzīvniekam ir legāla izcelsme, audzētāja sertifikāts vai cits dokuments, kas pierāda, ka dzīvnieks ir legāli izaudzēts nevis savākts savvaļā, vēl ievērojot labturību, var turēt. Bet turētājiem ir jāievēro normatīvie akti," norāda Rihards Miķelsons. Stingrākas prasības ir savvaļas plēsējiem, primātiem, čūskām, krokodilvedīgajiem, kuriem pirms turēšanas ir jāuzrāda vieta, kur dzīvos, lai pārliecinās, vai varēs nodrošināt labturību. Lielākoties privātajās kolekcijās ir dažādi papagaiļi, rāpuļi - čūskas, ķirzakas, bruņrupuci. Tur arī pūces, servalus, karakalus. "Tie, kas nokārtojuši dokumentus un nodrošinājuši apstākļus, var turēt. Ir tādi, kas tur nereģistrējot, tad sākas cits process," bilst Rihards Miķelsons. "Pirms iegādāties jebkādu dzīvnieku, nevajag skatīties tiktokus un visādus video, vajag palasīt grāmatas. Kārtīgu kaudzīti izlasīt, iepazīties ar to dzīvnieku, kas viņš ir, ko dara, kā ēd. Aprunāties ar speciālistiem, nevis skatīties tos video gabaliņus, kur dzīvnieks jebkurā gadījumā būs skaisti parādīts," uzskata Māris Lielkalns. Pieredze rāda, ka pēc lielajām filmām, kur ir kādi dzīvnieki iesaistīti, ir pieprasījums pēc šiem dzīvniekiem. Piemēram, pēc filmām par Hariju Poteru. Tāpat neskaitāmas filmas par pērtiķiem, lielajiem pērtiķiem, kas jauki spēlējas mājās.

Latvijas ārstu biedrība īsteno akciju "Saprast un atbalstīt", kuras laikā vērš sabiedrības uzmanību uz to, cik svarīga ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās un atbalsts mediķu un pacientu saskarsmē veiksmīgam veselības aprūpes procesam. Arī raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām sarunu par ārstu un pacientu attiecībām. Raidījuma viesi: Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska un profesors, medicīnas doktors Viesturs Boka. Raidījuma viesi vērtē, ka būtiski ir redzēt cilvēku, redzēt pacientu. "Indiešiem ir sveiciens "namaste" - es tevi redzu. Tas ir tas, ko mēs esam pazaudējuši. Mēs redzam ekrānus, datorus, ciparus, datus, rādītājus, bet galvenais ir redzēt cilvēku un nepazaudēt cilvēku, un spēju viņu redzēt arī veselības aprūpē," atzīst Ilze Aizsilniece. Arī Ilva Aršauska atzīst, ka komunikācijas problēma ir pamatā visam, jo nemākam savā starpā komunicēt, pietrūkst sarunu. Līdz ar to veidojas nevajadzīgi pārpratumi. "Nemākam izteikties, nemākam pateikt paldies, nemākam bieži formulēt savu vajadzību, līdz ar to tas rada virkni dažāda veida pārpratumus," atzīst Ilva Aršauska Viesturs Boka uzskata, ka vajag pārdomāt rīcību reizēs, kad ir negatīvi gadījumi. Vai tas raksturo sistēmu, vai tā ir problēma, vai unikāls gadījums.  "Bieži vien pēc viena negatīva precedenta cenšamies pieņemt lēmumus, uzstādīt jaunas ceļa zīmes," uzskata Viesturs Boka. "Veselība ir tāda interesanta kategorija, mēs varētu runāt par veselības rūpnīcu, kurā ražo veselību. Cilvēki parasti kaut ko pasūta un tad nāk gatavam pakaļ un viņu saņem. Bet attiecībā uz veselību šajā rūpnīcā strādā arī pats pasūtītājs, pats pacients, un, jo viņš intensīvāk pats strādā, jo labāki ir rezultāti. Gala beigās tā ir sadarbība gan starp ražotāju, gan starp pasūtītāju. Kāpēc mums neveicas bieži vien? Tāpēc, ka sabiedrība kopumā - un tas nav tikai veselības aprūpē, medicīnā, tas ir visās sfērās, un tas ir visā pasaulē - pieaug konfrontējošu attiecību līmenis," analizē Viesturs Boka. "Gan visas neskaidrības, ģeopolitiskās situācijas, pārmaiņu laiki, cilvēki kļūst nedroši par sevi. Tas sākas jau agrā bērnībā. Mēs runājam par vardarbību skolā, par vardarbību ģimenē, par vardarbību pret politiķiem, par vardarbību pret mediķiem un tā tālāk, un vēl tālāk. Mēs šobrīd esam gatavi runāt, kā likvidētu šīs sekas, bet man liekas, ja mēs paskatītos cēloņos - tie cēloņi ir ielaista daudzu desmitu gadu garumā, kādā veidā mūsu sabiedrība veidojas, ko nozīmē internets, ko nozīmē visi tie gadžeti, ko tur var atrast, vai tur var atrast labdabīgu kaut ko, vai tur var atrast agresiju. Man liekas, ka šī agresijas izplatība kopumā sabiedrībā pieaug un ka tā ir ļoti nopietna mūsu sabiedrības problēma ne tikai Latvijā un ne tikai medicīnā." Ārstu biedrība ir sākusi akciju "Saprast un atbalstīt" un aicina rakstīt gan pacientus, gan mediķus, kad jutās saprasti un atbalstīti. Svarīga ir pozitīvā gaisotne un uzticēšanās.

Biedrība “Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam” jau piekto reizi organizē darba iespēju festivālu “Visiem!”  Kuri darba meklētāji šogad būs īpaši gaidīti pasākumā un kāds būs darba devēju piedāvājums? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro darba iespēju festivāla "Visiem!" direktore Liene Reine-Miteva, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Pieredzē daās aktrise, medmāsa Zane Aļļēna. Ja šobrīd esat bez darba vai pārdomās par darba vietas maiņu, iespējams, būs jāizbrīvē 24. maija pēcpusdiena, lai nokļūtu Rīgā, kur Vērmanes piektais darba iespēju festivāls "Visiem!". Tā mērķis ir palīdzēt atrast darbu tādām sociālā riska grupām, kā cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ilgstošiem bezdarbniekiem un jaunajām māmiņām, kurus nereti daļā sabiedrības uzskata par neiederīgiem darba vidē. Festivālu organizē sociālais uzņēmums "Ligero" un biedrība "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam". Šogad festivālā arī aicināti piedalīties uzņēmumi, kas var piedāvāt darbu skolēniem vasaras brīvlaikā, kā arī augstskolas, koledžas un tehnikumi, kas vēlas praktiskā veidā parādīt piedāvātās izglītības iespējas un apgūstamo profesiju daudzveidību.

Statistikas dati liecina, ka Eiropas valstīs sirds mazspēju sastop biežāk nekā ļaundabīgos audzējus. Diemžēl bez zālēm to nevar izārstēt. Kā vēl var palīdzēt pacientiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja Ginta Kamzola, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Inese Mauriņa norāda, ka šogad sirds (maz)spējas dienās lielāks akcents likts uz to, ka šo slimību var ārstēt un, pateicoties mūsdienu medicīnai un tehnoloģijām, palīdzēt cilvēkam atgriezties veselīgā dzīvē. Bet daudz atkarīgs no paša cilvēka. Lielāks akcents uz sirds mazspējas saistību citām slimībām, citām diagnozēm, no kurām sirds mazspēja ir attīstījusies, vai kas ir sekas sirds mazspējai. Sirds (maz)spējas dienu pirmais pasākums norisināsies 9. maijā plkst. 17 biedrības "ParSirdi.lv" Facebook lapā. Savukārt 11. maijā Inese Mauriņa aicina tikties Rūdolfu Ceseiško, vingrot kopā pie Māras dīķa. Ginta Kamzola atzīst, ka sirds mazspēja ir sekas citām sirds un ne tikai sirds slimībām. Ne visiem, kam ir sirds slimības ir arī sirds mazspēja. Ārste norāda, ka svarīgi laicīgi sākt ievērot profilaksi, ievērot veselīgu dzīvesveidu, lai aizkavētu sirds slimību rašanos.  "Ja sirds slimība nav laicīgi diagnosticēta un ārstēta, tas var aizvest līdz sirds mazspējai. Jo ātrāk konstatē un ārstē, jo kopumā dzīves kvalitāte ir labāka," atzīst Ginta Kamzola. Paaugstināts asinsspiediens ilgtermiņā var novest pie sirds mazspējas. Mūsdienās fiziska slodze daudz retāk kaitē sirds veselībai, vairāk kaitē fiziskās slodzes nepietiekamība.  

Ugunsgrēku risks elektroinstalācijas bojājumu dēļ ir augsts. Lai risku mazinātu, paredzētas elektroinstalācijas pārbaudes, kuras jāveic ne retāk kā reizi desmit gados. Kā un kas veic šādas pārbaudes, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Sergejs Rosuščans, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas pārstāvis Igors Jakušēvics. Sazināmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu. Ierakstā uzklausām Artūru Šmatu. Viņš ir Sadales tīkla mācību centra elektrodrošības eksperts un demonstrē, ar kādu aparatūru tiek pārbaudīta elektroinstalācija. Savukārt pieredzē daļās Artūrs Veilands no Jelgavas novada. Viņš ir inženieris un pats mājās nomainījis padomju laikā ievilkto elektroinstalāciju. VUGD pagājušajā gadā veicis pastiprinātas pārbaudes dzīvojamā sektorā, un Sergejs Rosuščans norāda - katrā otrajā pārbaudē konstatēts, "ka vai nu pilnībā nav veikti elektroinstalācijas mērījumi, vai nu viņi ir veikti nu, daļēji". Šobrīd to, vai īpašnieks ir veicis attiecīgās pārbaudes, nekur nereģistrē, VUGD iecerējis veidot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, lai pārredzētu vai ir veikti nepieciešamie mērījumi.  

Raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām pētīt, ko un kā darīt, ja esam saskārušies ar mobingu vai bosingu, cik dažādas var būt to izpausmes, un arī to, ko darīt savas psihoemocionālās veselības labā. Analizē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe. "Par vadītāju ir jāmācās būt, tas nenozīmē, ka jūs esat labākais pārdevējs vai ilgāk strādājat, vai nav, ko ielikt, bet jūs vislabāk zināt visu procesu, jūs kļūsiet par vadītāju. Par vadītāju ir jāmācās būt. Tas nav viegli. Arī jauniem, nepieredzējušiem vadītājiem ir pašaizsardzības reakcija par to, ka no manis taču prasa, man tad ir viņi jādzen, savi padotie jādzen. Sanāk tāds apburtais loks. Ja vidi veido labvēlīgu, labestīgu, tad rezultāti neizpaliks," analizē Agnese Orupe. Atsaucoties uz mūsu sportistu panākumiem aizvadītājā gadā, viņa norāda uz sporta vidi, kura ierasti nav humāna, bet vairāk aktīva un agresīva, kur pierasts, ka treneris dzen un daudz atļaujas, bet šoreiz nācies daudz dzirdēt, ka hokejisti atzinuši, ka bijis labs klimats komandā, mēs viens otram uzticējāmies, treneris mums uzticējās. Viņa vērtē, ka tas ir viens no atslēgām labiem rezultātiem. "Skatoties no klimata, tad rezultāti būs. Ja mēs cilvēkiem uzticēsimies un veidosim labvēlīgu darba vidi, viņi neizlaidīsies, nekļūs slinki. Mēs dabūsim augstāku motivāciju," uzskata Agnese Orupe.

1. maijā Latvijā tiek atzīmēti Darba svētki. Gan pasaulē, gan mūsu valstī šos svētkus svin jau vairāk nekā simt gadu, un to aktualitāte ir neapstrīdama joprojām. Darba svētki tiek atzīmēti 80 pasaules valstīs, un šajā dienā tiek aktualizēti mūsdienu darba ņēmējiem nozīmīgi jautājumi. Pirms gada tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2023/970, kura paredz paplašināt darba samaksas pārredzamību uzņēmumos. Kāpēc pārredzamība ir svarīga un vai tas veicina darbiniekiem saņemt taisnīgu atalgojumu? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar ilggadēju personālvadības un atalgojuma jomas praktiķi Kristiānu Bošu, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Elīnu Celmiņu, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperti Nataļju Preisu.

Par zāļu blakusparādībām studijā saruna ar Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktores vietnieku farmācijas jautājumos Sergeju Akuliču, ZVA zāļu drošuma speciālisti un Latvijas pārstāvi Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu drošuma komitejā Zani Neikenu un Latvijas Farmaceitu biedrības Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, Latvijas Universitātes asociēto profesori Zani Dzirkali. Sazināmies arī ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidentu, ģimenes ārstu Aini Dzalbu.

Vēl arvien brīdī, kad notiek samērā nenozīmīgs ceļu satiksmes negadījums, trešdaļa autovadītāju nevis aizpilda saskaņoto paziņojumu vai nu papīra formā vai elektroniski aplikācijā, bet gan izsauc policiju, tādējādi tērējot valsts līdzekļus un aizņemto policistu laiku. Savukārt dati par 2023. gadu liecina, ka gadījumā, ja ir aizpildīts saskaņotais paziņojums, lēmums par kompensācijas izmaksu tiek pieņemts vidēji 29 dienās, bet policijas gadījumā nepieciešamas vidēji 50 dienas. Kā šāda situācija vērtējama un ko iespējams darīt lietas labā, raidījumā spriežam ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Drošas satiksmes ekspertu Oskaru Irbīti, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja IT daļas vadītāju Agri Dauksti. Sazināmies arī ar Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieci Sabīni Irbenieci-Česli.

Vai pirms ziņām pusnaktī radio ziņu redaktori drīkst teikt "Labvakar"? Arī šis būs viens no jautājumiem, ko uzdosim raidījuma viesiem. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, attālināti sazināmies arī ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu.

Cik daudz no ļaundabīgajiem audzējiem būtu attiecināmi uz darba vidi? Kas ir biežākie darba vides riska faktori, kuri var izraisīt ļaundabīgos audzējus? Kurās darba vietās šie faktori ir biežāk sastopami Kā tiek ierobežoti kancerogēni darba vietās? Kas jādara darba devējam un kas ir paša darbinieka atbildība? Šos jautājumus studijā pārrunājam kopā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāju Lindu Matisāni, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktoru Ivaru Vanadziņu un Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecāko eksperti Jolantu Gedušu.  

No pirmā aprīļa ceļu satiksmē drīkst piedalīties tikai ar Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētiem elektroskrejriteņiem, kam pielīmēta reģistrācijas uzlīme. Vai tas un kas vēl uzlabo skrejriteņu braukšanas kultūru? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā pasargāt sevi un citus un braukt atbildīgi, diskutējam ar CSDD Reģistrācijas departamenta vadītāju Aivi Ozoliņu, Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieku Andi Rinkevicu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietnieci un Preču un Pakalpojumu uzraudzības departamenta pārstāvi Lindu Rinkuli. Skrejriteņu sezonas sākums diemžēl joprojām saistās arī ar lielāku traumu risku. Pēdējo divu gadu laikā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centrā ārstējušies 400 cilvēku ar dažāda veida sejas un galvas traumām, kas gūtas, krītot ar elektroskūteriem. Centra vadītāja Anna Ivanova stāsta, ka jaunākais pacients bijis tikai deviņus gadus vecs, bet visbiežāk smagas traumas gūst gados jauni cilvēki no 18 līdz 40 gadiem, kas brauc iereibuši. Lai gan pēdējos gados situācija nedaudz uzlabojas, ap 60 % pacientu tiek veiktas operācijas.

Pieprasījums pēc pudelēs pildīta dzeramā ūdens turpina būt stabils arī apdzīvotās vietās, kur pieejama centralizētā ūdens apgāde. Kas tas ir – pieradums vai objektīva nepieciešamība? Par dzeramā ūdens kvalitāti saruna raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā viesojas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošais pētnieks, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktore Olga Valciņa un "Rīgas Ūdens" pārstāve Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona.

Pavasara lielo tīrīšanu ir jāveic ne tikai mājoklī, bet arī mūsu telefonos. Kāpēc svarīgi tikt vaļā no digitālajiem atkritumiem un kur tie rodas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tikt galā ar virtuālajiem atkritumiem atgādina Latvijas Radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine un CERT.lv informācijas sistēmu drošības analītiķe Dana Ludviga. Par digitāliem akritumiem var kļūt jebkādas datnes, ko elektroniski radām, fotogrāfijas vai e-pasti, ziņu jaunumu izsūtnes, ko veido organizācijas. Sarakstes, kuras nelietojam, bet nav izdzēstas. "Ja kaut kas glabājas mūsu viedtālrunī vai datorā, tas patērē enerģiju, kāds par šo enerģiju maksā un visi kopā mēs par to maksājam ar CO2 izmešu daudzumu palielināšanu. Katrs e-pasts, katrs neaizvērts interneta pārlūka šķirklis patērē reālu enerģiju un rada reālus CO2 izmešus. Tāpat kā katrs e-pasts, kā katrs neatvērts e-pasts, kas nav atvērts un tupina kaut kur dzīvot,"norāda Vineta Sprugaine. "It kā liekas, digitālie atkritumi nesmird, rokas nesmērē, neuzkrājas redzamā vietā, uz ielas nemētājas, bet viņi ir un tā ir realitāte, ko nevaram ignorēt," atzīst Vineta Sprugaine.   Statistika rāda, ka katru dienu tiek radīti vairāk nekā 5 miljardi foto. Tas ir daudz un katra bilde, katra šis bildes izsūtīšana šo CO2 apjomu pasaulē vairo. Dana Ludviga iesaka pārlūkot lietotņu klāstu telefonā, kuras patiesi ir vajadzīga, kuras bijušas vajadzīgas pirms diviem gadiem, bet vairs neizmantojam. Vineta Sprugaine arī atgādina, ka LVRTC veiks "talku" e-paraksta informācijas sistēmu migrāciju uz jauno tehnoloģisko platformu. E-paraksta rīki nebūs pieejami ne dokumentu parakstīšanai, ne identitātes apliecināšanai. Lietotājiem jāņem vērā, ka pēc šis atjaunināšanas e-paraksts mobile parole vairs nedarbosies, tā būs jāizveido jauna. Paroles maiņa jāveic tikai savā viedtālrunī, tikai aplikācijā e-paraksts mobile.

Neskatoties uz vēso laiku, augu dīgļlapiņas jau tīri braši tiecas saules virzienā. Par aprīļa beigu un maija sākuma dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.